Tuesday, April 30, 2024
spot_imgspot_img
HomeNotisiaKOMUNIKADU IMPRENSA

KOMUNIKADU IMPRENSA

Propriedade industriál abranje protesaun invensoins, dezeñus industriais, markas, no sira seluk, no hala’o papél krusiál ida iha dezenvolvimentu nasionál, liuhusi insentiva inovasaun no kriatividade. Regulasaun ba setór ida-ne’e maka fundamentál atu promove ekonomia no atinje Objetivu Dezenvolvimentu Sustentável. Importante atu hatete katak propriedade industriál la limita de’it ba indústria tradisionál, maibé mós ba indústria agrikultura, extrativas no produtu manufaturadu ka naturál sira hotu, hanesan indika ona iha Konvensaun Paris kona-ba Propriedade Industrial.

Protesaun ba direitu sira-ne’e’ promove ambiente emprezariál ida ne’ebé favoravel ba inovasaun, aleinde garante kompetitividade iha merkadu globál. Partisipasaun Timor-Leste iha ekonomia mundiál presiza adosaun norma internasionál ba propriedade industriál, hanesan ezije ona husi adezaun ba Organizasaun Mundiál Komérsiu. Projetu lei ida-ne’e ho objetivu atu armoniza prátika nasionál ho padraun internasionál, no fornese kódigu ida ne’ebé modernu no efikás.

Kódigu Propriedade Industriál iha artigu 282, ne’ebé inspira husi direitu komparadu no kompromisu internasionál sira ne’ebé Timor-Leste asume ona, no hanoin kona-ba kestaun hotu ne’ebé relasiona ho propriedade industriál, ne’ebé fasilita kompriensaun no uza hosi ema hotu iha sira nia atividade sientífiku, kriativu no ekonómiku, presiza atu uza kódigu ne’e.

***

Konsellu Ministrus aprova projetu Dekretu-Lei kona-ba alterasaun dahuluk ba Dekretu-Lei n. 33/2020, loron 2 fulan-setembru, kona-ba Estatutu Militár FALINTIL-Forsa Defeza Timor-Leste (F-FDTL), ne’ebé aprezenta husi Ministru Defeza, Donaciano do Rosário Gomes.

Hanesan estabelese ona iha Programa Governu Konstitusionál IX, atu atinje objetivu sira ne’ebé trasa ona, importante tebetebes maka kontinua atu dezenvolve medidas no implementa asaun sira ne’ebé lori ba prosesu reforma ne’ebé justu no dignu ba militár veteranu sira ne’ebé sei ativu iha servisu. Ho hanoin ida-ne’e, Governu hakarak elimina restrisaun ne’ebé antes ne’e impoin ba militár sira ne’ebé atinje idade reforma, iha tinan 60, hodi labele ezerse tan funsaun militár.

Tanba ne’e, intervensaun lejizlativu ida-ne’e nia objetivu atu asegura katak militár veteranu sira, hafoin reforma, bele, karik sira hakarak, kontinua halo funsaun militár la operasionál ba períodu ne’ebé determinadu. Funsaun sira-ne’e inklui kargu administrativu, apoiu sosiál militár, atividades kona-ba ensinu no formasaun, peskiza, dezenvolvimentu no inovasaun, aleinde área sira seluk ne’ebé prezerva istória militár Timor-Leste nian. Medida ida-ne’e nia objetivu atu asegura katak legadu husi militár veteranu sira, transmite valores hanesan patriotizmu, korajen no sakrifísiu ba jerasaun aban-bain rua nian.

Projetu Dekretu-Lei ne’e promove mós alterasaun ba durasaun kargu Xefe Estadu-Maiór Jenerál Forsas Armadas (CEMGFA, sigla iha lian portugés) no Vise-CEMGFA, ne’ebé limita mandatu durante tinan tolu, ho posibilidade halo renovasaun ba tinan rua tan, tuir proposta ne’ebé aprova husi Konsellu Superiór Defeza Militár nian.

Ho alterasaun ida-ne’e, ne’ebé hala’o besik tinan haat hafoin implementasaun Estatutu Militár F-FDTL nian ne’ebé hakarak atu valoriza kontribuisaun militár veteranu sira ne’ebé reforma no estabelese prazu foun ba kargu lideransa militár nian.

***

Ikusliu, Konsellu Ministrus analiza ona aprezentasaun, husi Prezidénsia Konsellu Ministrus, kona-ba remunerasaun ba titulár sira órgaun pesoa koletiva públika ne’ebé integra iha Administrasaun indireta Estadu. REMATA

RELATED ARTICLES
Continue to the category
0 0 votes
Article Rating
Subscribe
Notify of
guest
0 Comments
Inline Feedbacks
View all comments
Fans na'in: mak rona hela.
Loading ...

TRENDING SEMANAL

0
Would love your thoughts, please comment.x
()
x